Agora 2.0

Baltijas jūru kā glīta josta apjož vēsturiskas pilsētas, cietokšņi un pilis, ko līdzīgi nemanāmam tīklam savstarpēji vieno ekonomiskās un kultūras saites. Gadsimtiem ilgi šajā ciešajā “tīmeklī” starp pilsētām un varas centriem ir pārvietojušies cilvēki, un līdz ar tiem arī garīgā un materiālā bagātība – prece un kara trofejas, idejas, zināšanas un prasmes. Lai gan vienota Baltijas jūras valsts nekad tā arī nav radusies – pat neraugoties uz neskaitāmiem centieniem (turklāt dažiem gandrīz veiksmīgiem), Baltijas jūra, šis Ziemeļu kanāls, ir allaž vienojis tā krastos mītošo tautu ekonomiskās un kultūras saites.

Tādejādi mūsdienu Baltijas jūras reģiona pilsētas, cietokšņi, pilskalni un pilis, neatkarīgi no būvniekiem, būvniecības laika, vēsturiskās piederības un šodienas īpašumformas, ir daļa no Baltijas jūras reģiona kopīgā vēsturiskā mantojuma. Šī vēsturiskā mantojuma plašākas iepazīšanas un popularizēšanas nolūkā 1991.gadā tika dibināta Baltijas jūras reģiona cietokšņu un muzeju asociācija, kuras biedri šobrīd ir 40 cietokšņi un pilis no 9 valstīm. Trīs no tiem – Narvas cietoksnis Igaunijā, Hēmes cietoksnis Somijā un Skoklostera pils Zviedrijā - sadarbojas starptautiskā projektā „Agora 2.0 - Heritage Tourism for Increased BSR Identity“, kura mērķis ir Baltijas jūras reģiona vēsturiskā un arhitektūras mantojuma, kā arī kopīgās identitātes plašāka izziņa un popularizēšana.

To, cik cieši ir saistīta Baltijas jūras valstu vēsture, lieliski atklāj Agora projektā iesasitīto Narvas, Hēmes un Skoklostera piemēri. 17.gadsimta vidū, kad Zviedrijas karaliste bija kļuvusi par spēcīgāko valsti Baltijas jūras reģionā, viens no ietekmīgākajiem Zviedrijas muižniekiem Karls Gustavs Vrangels savā dzimtajā muižā, Mēlarena ezera krastā Skoklosterā sāka būvēt jaunu pili. Karla Gustava tēvs Hermans Vrangels bija baltvācu muižnieks, kas Zviedrijas armijā un galmā bija veidojis strauju un ietekmīgu karjeru, viņam piederēja īpašumi arī Igaunijā. 1612.gadā viņš bija piedalījies arī Ivangorodas cietokšņa ielenkšanā pie Narvas, kļūstot par Ivangorodas komandantu pēc cietokšņa ieņemšanas. Pēc Karla Gustava Vrangela nāves 1679.gadā Skoklostera pili mantoja viņa vecākā meita Margareta Juliana, kura apprecējās ar Zviedrijas muižnieku Nilsu Nilsonu Brāhi, savukārt viņa tēvocis Pērs Brāhe 1639.gadā piešķīra Hēmei pilsētas tiesības.

Starp Stokholmu un Upsalu, Mēlarena ezera krastā atrodas barokālā Skoklostera pils, kuru laika posmā no1654. –1676.g. uzbūvēja Zviedrijas augstdzimušais grāfs Karls Gustavs Vrangels pēc arhitekta Nikodema Tesīna Vecākā projekta. Pēc Vrangela nāves pils pārgāja Brāhu dzimtas rokās un 20.gadsimtā to mantoja fon Esenu dzimta. Kopš 1967.gada pils pieder Zviedrijas valstij un darbojas kā muzejs. Ar 1701.gadā izdoto aktu fideicommiss tika aizliegta jebkādu priekšmetu izvešana no pils, tādejādi šobrīd tās īpašumā ir Eiropā unikāla 17.gadsimta muižniecības interjera un priekšmetu kolekcija.

100 kilometrus uz ziemeļiem no Helsinkiem atrodas Hēmes cietoksnis. Tiek uzskatīts, ka tas būvēts 13.gadsimta beigās, lai iemūžinātu Zviedrijas pēdējā jarla Birgera Magnusona iekaroto Somijas teritoriju piederību Zviedrijas karaļvalstij. Viduslaikos sākotnējais cietoksnis tika pārbūvēts par karaļa pārstāvja komandanta rezidenci, 18.gadsimtā cietoksnim uzbūvēja trešo stāvu, kā arī bastionus un aizsarggrāvjus ap celtni. Laika posmā no1837. - 1972.g. cietoksnī atradās cietums, pēc tam darbu sāka muzejs, kura ekspozīcija „Terra Tavestorum“ iepazīstina ar Hēmes priekšvēsturi.

Uz Igaunijas un Eiropas Savienības austrumu robežas, Narvas upes rietumkarstā atrodas 13.gadsimta beigās dāņu būvētais Narvas cietoksnis. 14.gadsimta vidū to pārņēma Livonijas ordenis, kas nākamo divsimt gadu laikā pārbūvēja cietoksni par spēcīgu konventa ēku ar vareno Hermaņa torni un priekšcietokšņiem. Tā laika cietokšņa izskats lielākoties ir saglabājies līdz pat mūsdienām. Cietokšņa muzejā aplūkojama pilsētas un cietokšņa vēsture, vasaras laikā ziemeļu puses pagalmā darbojas vēstures un amatniecības centrs “Ziemeļu pagalms”, kas iepazīstina ar Narvas uzplaukuma periodu – agrīnajiem Jaunajiem laikiem.

Karte