Baltijas jūru kā glīta josta apjož vēsturiskas pilsētas, cietokšņi un pilis, ko līdzīgi nemanāmam tīklam savstarpēji vieno ekonomiskās un kultūras saites. Gadsimtiem ilgi šajā ciešajā “tīmeklī” starp pilsētām un varas centriem ir pārvietojušies cilvēki, un līdz ar tiem arī garīgā un materiālā bagātība – prece un kara trofejas, idejas, zināšanas un prasmes. Lai gan vienota Baltijas jūras valsts nekad tā arī nav radusies – pat neraugoties uz neskaitāmiem centieniem (turklāt dažiem gandrīz veiksmīgiem), Baltijas jūra, šis Ziemeļu kanāls, ir allaž vienojis tā krastos mītošo tautu ekonomiskās un kultūras saites.

Tādejādi mūsdienu Baltijas jūras reģiona pilsētas, cietokšņi, pilskalni un pilis, neatkarīgi no būvniekiem, būvniecības laika, vēsturiskās piederības un šodienas īpašumformas, ir daļa no Baltijas jūras reģiona kopīgā vēsturiskā mantojuma. Šī vēsturiskā mantojuma plašākas iepazīšanas un popularizēšanas nolūkā 1991.gadā tika dibināta Baltijas jūras reģiona cietokšņu un muzeju asociācija, kuras biedri šobrīd ir 40 cietokšņi un pilis no 9 valstīm. Trīs no tiem – Narvas cietoksnis Igaunijā, Hēmes cietoksnis Somijā un Skoklostera pils Zviedrijā - sadarbojas starptautiskā projektā „Agora 2.0 - Heritage Tourism for Increased BSR Identity“, kura mērķis ir Baltijas jūras reģiona vēsturiskā un arhitektūras mantojuma, kā arī kopīgās identitātes plašāka izziņa un popularizēšana.